Ēteriskās eļļas: palīgs vai drauds tavai veselībai?

Šobrīd ēteriskās eļļas ir kļuvušas populāras un pieejamas ikvienam, diemžēl ne vienmēr pircējam ir skaidrs, kā šo aromātisko vielu lietot, lai gūtu labumu, nevis nodarītu kaitējumu savai un apkārtējo veselībai. Aromterapeites praksē man itin bieži nākas sastapt cilvēkus, kuri līdz galam neizprot, kādas sekas var radīt ēterisko eļļu neadekvāta lietošana. Tādēļ šajā rakstā īsi aprakstīšu ēterisko eļļu drošas lietošanas pamatprincipus.

Ēteriskās eļļas ir ļoti koncentrētas augu esences, kuras tiek izmantotas aromterapijā, lai uzlabotu fizisko un psiholoģisko labsajūtu. Tomēr, runājot par ieguvumiem, nedrīkstētu aizmirst par drošības aspektiem. Sauklis "Ja tas ir dabīgs, to lietot ir droši" šajā gadījumā nebūs vietā. Ēteriskās eļļas nav universāli produkti lietošanai bez ierobežojuma visos gadījumos. Lietošanas laikā tās mijiedarbojas ar mūsu nervu, hormonālo un imūnsistēmu, tādēļ tās jālieto saprātīgos apmēros, ievērojot lietošanas pārtraukumus. Jāņem vērā, ka ne visas ēteriskās eļļas būs piemērotas visiem.

Vienai un tai pašai ēteriskajai eļļai var būt atšķirīga iedarbība atkarībā no tā, kā tā tiek lietota. Un tieši šeit rodas lielākā daļa neskaidrību. 

Trīs ēterisko eļļu iedarbības veidi 

1. Caur elpceļiem: pētījumi liecina, ka šis ir pats efektīvākais veids. Caur ožas receptoriem ēterisko eļļu aromātiskās molekulas iedarbojas uz smadzenēm un ietekmē gan mūsu nervu sistēmu un hormonālo sistēmu, gan iedarbojas uz visām citām organisma sistēmām. Tādējādi ar aromterapijas palīdzību var regulēt emocijas, mazināt stresu, uzlabot miegu, utt. Elpceļu slimību gadījumā regulāra atbilstošu ēterisko eļļu iesmaržošana (ar mini-inhalatora vai difūzera palīdzību) atvieglo elpošanu un palīdz ātrāk atveseļoties.  

2. Caur ādu: lietojot ēteriskās eļļas šādā veidā, tās obligāti ir jāatšķaida kādā dabīgā augu eļļā. Vislabāk ir pagatavot aromterapijas maisījumu no dažādām konkrētam cilvēkam piemērotām ēteriskajām eļļām. Ar šāda ēterisko eļļu maisījuma palīdzību  var mazināt iekaisumus, sāpes un sasprindzinājumu, kā arī stiprināt imūnsistēmu. Šādus maisījumus smērē uz ādas lokāli tajā zonā, kuru vajag dziedināt. Šajā gadījumā ļoti svarīga ir ēterisko eļļu proporcija aromterapijas maisījumā. Dažādos gadījumos tā būs atšķirīga.

3. Dažas ēteriskās eļļas krīzes apstākļos īslaicīgi var lietot iekšķīgi, bet tikai aromterapijas speciālista uzraudzībā (mērķim atbilstošu ēterisko eļļu maisījumu konkrētās proporcijās atšķaida augu eļļā un maisījumu pēc tam iepilina īpašās kapsulās).

ĒTERISKĀS EĻĻAS NAV UZTURA BAGĀTINĀTĀJI! Noteikti nevajag ēterisko eļļu pilināt ūdens glāzē, jo tā ūdenī nešķīst un var radīt gļotādas kairinājumu vai apdegumu. 

Arī vannā tīru ēterisko eļļu pilināt nevajag. Pirms pievienošanas vannas ūdenim, ēteriskās eļļas (kopā 7 - 10 pilienus) uzpilina jūras sālim, kārtīgi samaisa un tad pievieno vannas ūdenim. 

Kontrindikācijas ēterisko eļļu lietošanai 

Zīdaiņiem un bērniem līdz 7 gadu vecumam, grūtniecēm (īpaši pirmajā grūtniecības trimestrī) un barojošām māmiņām ir ieteicamas vien dažas ēteriskās eļļas. Šādos gadījumos vispār labāk būtu lietot augu hidrolātus (kas tiek saukti arī par ziedūdeņiem), jo tie ir daudz maigāki un nevar nodarīt kaitējumu. Tāpat īpaši piesardzīgiem jābūt cilvēkiem, kuri regulāri lieto dažādus medikamentus, kā arī dažādu neiroloģisku saslimšanu gadījumā (piemēram, epilepsijas slimniekiem).  

Piparmētras, eikalipta un vācu kumelītes ēterisko eļļu nevajadzētu lietot vienlaikus ar homeopātiskajām zālēm. Savukārt epilepsijas un paaugstināta asinsspiediena gadījumā būtu jāizvairās no eikalipta, rozmarīna un citu stimulējošu ēterisko eļļu lietošanas. 

Saulainajā sezonā jāuzmanās ar citrusu ēteriskajām eļļām, jo tās gandrīz visas satur furokumarīnus - vielas, kuras reaģē ar ultravioletajiem stariem. 6 - 12 stundas pirms došanās saulē nevajag smērēt uz ādas aromterapijas eļļu, kuras sastāvā ir citrusi.